Padomju Latvija

Előszó

Latviesi savu dzimteni, ko apskalo Baltijas jura, kops sendienáim dévé par Dzintarzemi. Bet tikai pédéjo trTsdesmit gadu laika sis poétiskais apzTméjums vislieláká mérá atbilst patiesajai tautas dzlvei, latvju zemes darbajauzu reálajiem veikumiem, panákumiem un centieniem.
Padomju vara, kas Latvijá fika atjaunota 1940. gadá, pavera tás darbajaudTm plasu ce|u uz visu dzimtas zemes radoso spéku uzplaukumu.
Burzuáziskás diktatüras gados Latvija bija tikai lielo imperialistisko valstu ekonomiskás sistemas agrárs piedéklis, Rietumeiropas kapitálistisko zemju provinciála nomale. Gan-drTz trTsdesmit gadu pagájis kops tám dienám, kad latviesu tauta uznémás pilnTgu at-bildTbu par dzimtas zemes likteipiem. Tas ir vésturiski |oti Tss laika posms, bet kádas pársteidzosas párvértTbas notikusas sai laika!
Latvijas teriitorija aiznern tikai 64 tükstosus kvadrátkilometru. Taja dzTvo divi miljoni trTssimt tükstosi cilvéku. Tas nav daudz salTdzinajumá ar müsu líelas padomju Dzimtenes neaptveramajiem plasumiem. Bet jau tagad ir pilnígs pamats uzskatTt Latvijas PSR par vienu no lielakajiem un svarTgakajiem müsu zemes industrijas, kultüras un zinatnes cen-triem.
Dazkart skai+ji ir dailrunTgaki par vardiem. Paslaik Latvijas rOpniecTba pársniegusi pé-déja pirmskara gada límeni divdesmit tris reizes.
Tacú galvenais nav tikai saja trauksmainajá ikvantifatTvaja izaugismé. PilnTgi parmainT-jies un jaunas apbrTnojamas iezTmes Latvija guvis pats rüpnieciskas razosanas raksturs. Latvija k|uvusi par vienu no lielakajiem müsu zemes precTzás aparatbűvniecTbas un sarez-gTtás masTnbüvniecTbas centriem. Katrs ceturtais magistrales pasazieru vagons, ko uzbüvé Padomju SavienTba, razots Latvija. Gluzi tápat uz katra ceturta radioaparata, kas razots müsu zemé, lasama kada no Latvijas radiorüpnTcu markam.
Elektronika un radioaparatüras razosana kjuvusas par vadosajam republikas rüpniecT-bas nozarém. Bez tam Latvija radusas arT citas gluzi jaunas rüpnieciskas razosanas no-zares. Pirmam kartam minama kTmiska un naftas kTmiska rüpniecTba. Daugavpils kTmis-kás skiedras rüpnTca, Olaines kTmisko uznémumu komplekss un Valmleras stikla skied-ras rüpnTca ierindo müsu republiku líelas kTmijas zemju vidü.
Latvijas uznémumu fabrikas markas kjüst pazTstamas arT talu aiz Padomju zemes ro-bezám. Burzuaziska rezTma gados gandrTz visus rüpniecTbas razojumus Latvija ieveda, turpretT tagad Latvijas dTzejus, elektrospuldzes, telefonus, radiouztvéréjus un daudzus citus razojumus suta uz septindesmit arvalstTm.
Par Daugavu mámulu latviesu tauta dévé savu lielako upi, bet tikai pédéjo desmit gadu laika Daugava kjuvusi par Tstu republikas energétikas avotu. Tas krastos, kur jau darbojas Keguma HES, tagad uzcelta Baltija vislieláká V. I. Lenina Plavinu hidroelektro-stacija ar 825 tükstoíu kilovatu jaudu, uzsakta vél vienas varenas spékstacijas — RTgas HES büve.
BrTnumaini sajos gados parvértusies Latvijas lauki. Pagatné nogrimusi zemniecTbas na-badzTbas un trükuma gadi, nogurdinosais darbs, kad galvenais darbaspéks laukos bija cilvéka rokas. Paslaik republikas kolhozi un sovhozi ir lielas, labi mehanizétas lauku saim-niecTbas, Tstas piena un gajas fabrikas. Lauikos strada trTsdesmit sesi tükstosi traktoru. GandrTz simtprocentTgi razu Latvijá novác ar kombainiem. PilnTgi pabeigta visu republikas kolhozu un padomju saimniecTbu elektrifíkácija. LTdz ar lauksaimniecTbas industriali-záciju tTrumos un fermas stráda liels skaits speciálistu.
No gada gadá aug Latvijas lauku razTba, gajas un piena razosana. LauksaimniecTbas produkcijas iTmena ziná Latvija paslaik ienem vienu no pirmajám vietám müsu zemé.
Runájot par Latviju, nevar nepieminét zvejniecTbu—vienu no vecákajiem latviesu no-darbosanás veidiem. Tálá pagátné aizmirstas nedrosás airu laivas, tarkskosás mazjaudas motorlaivas, kas piemérotas vienTgi piekrastes zvejai. Latvijas zvejnieki tagad zvejo ne tikai RTgas juras ITcT un Baltijas jürá, bet arT Atlantijas okeána ziemeju platuma grádos, Vissza